Hronoloģija

Iznāk grāmata „Nākotnes skatījums uz valsts pārvaldi un tās attiecībām ar pilsoni”.

Pēc 20 gadu pieredzes starptautiskos uzņēmumos un konsultāciju jomā Iván Nabalón apvieno aizraušanos ar tehnoloģijām un pieredzi valsts pārvaldes projektos un uzraksta šo grāmatu, kas kļūst par fonda aizsākumu.

Karjeras virsotnē viņš atrod savu aicinājumu: kā tehnoloģijas, stiprinot demokrātiju, var uzlabot cilvēku dzīvi.

Viņš pamet vadošu amatu starptautiskā vadības konsultāciju uzņēmumā, lai radītu demokrātijas pārveides projektu.

Tiek izveidots civitana.org – pasaulē pirmais pilsoņu līdzdalības tīkls ar juridiskām garantijām.

Ar ģimenes un draugu atbalstu tiek piesaistīti līdzekļi civitana.org izveidei – pirmajam pilsoņu līdzdalības tīklam ar juridiskām garantijām, kas apvieno sociālo tīklu tehnoloģiju efektivitāti ar viegli lietojamas elektroniskās personas apliecības pirmās versijas drošību un leģitimitāti.

Top Electronic IDentification pirmā versija – viegli lietojams digitālais paraksts. Un arī VideoID, kas ļauj paveikt līdz tam nebijušo: attālināti identificēt pilsoņus ar tādu pašu tehnisko drošību kā klātienes identifikācijā.

Bankas kopā ar mums vēršas pie regulatora, kas pieprasa drošu identifikāciju finanšu darījumu veikšanai, – SEPBLAC (Spānijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un monetāro pārkāpumu novēršanas komisijas izpilddienesta). Iepazinies ar tehnoloģiju, regulators ar laiku nolemj izstrādāt pasaulē pirmo regulējumu, kas ļauj bankām identificēt cilvēkus tiešsaistes kanālā, izmantojot videoidentifikāciju.

Regulējums ļauj bankām integrēt šo identifikāciju un piesaistīt jaunus klientus tiešsaistē, radot iespēju un galu galā arī jaunu nozari elektroniskās drošības jomā. Civitana kā pirmais uzņēmums, kas izstrādāja videoidentifikācijas tehnoloģiju, kļūst par Electronic IDentification (eID), tādējādi dodot projektam jaunu iespēju privātajā sektorā.

Šajā laikā eID nostiprinājās kā pasaulē pirmais elektronisko uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvāja kvalificētu digitālo parakstu ar pilnīgu juridisku līdzvērtību pašrocīgam parakstam. Šis sasniegums bija ne tikai tehnoloģisks panākums, bet arī dziļš regulatīvās mācīšanās un tehniskās izpildes process.

Virzot novatorisku regulējuma attīstību Spānijā un Eiropā, mēs sadarbojāmies ar digitālās identitātes regulatoriem četros kontinentos un vairāk nekā 50 valstīs – no Ķīnas, Japānas un Vjetnamas līdz ASV un visām Latīņamerikas valstīm.

Šis posms bija izšķirošs ne tikai komerciālās izaugsmes dēļ, bet arī padziļinātas attīstības un mācīšanās ar globālu skatījumu dēļ. Mēs kļuvām par tehnisku etalonu, iegūstot autoritāti un ietekmi, kas bija nepieciešama, lai saprastu, kā digitālā identitāte nākotnē varētu aizsargāt ne tikai finanšu vai veselības aprūpes darījumus, bet arī pilsoņu pamattiesības, ļaujot viņiem aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Šajā gadā mēs sadarbojāmies ar Instituto de Empresa pētījumā, kura pamatā ir premisa, ka sociālā uzticēšanās, ko balsta stabila oficiāla identitāte, ir mūsdienu sabiedrību balsts, jo tā rada drošām attiecībām nepieciešamo uzticēšanos. Mēs atklājām tiešu korelāciju starp institūciju stiprumu un pilsoņu labklājību: katrs procentpunkts, par kādu uzlabojas valsts rādītājs The Economist demokrātijas indeksā, dzīves kvalitāti uzlabo par 13,6 %. Šis progress izpaužas kā ienākumu uz vienu iedzīvotāju pieaugums par 13 286 ASV dolāriem, paredzamā mūža ilguma pieaugums par 2,6 gadiem un nevienlīdzības koeficienta samazinājums par 2 punktiem, pierādot, ka demokrātijas stiprināšana tieši pārvēršas ekonomiskā labklājībā un sociālajā vienlīdzībā.

2020. gada vasarā eID ieguva lielāko līgumu Eiropā par sociālās apdrošināšanas kartes digitalizāciju Francijā vairāk nekā 45 miljoniem pilsoņu, tolaik pārspējot vadošos konkurentus Francijā un Vācijā.

Kopš tā laika civitana.org radītā digitālās identitātes tehnoloģija ir kļuvusi par interneta standartu, ar ko ik dienu tiek identificēti miljoniem cilvēku ne tikai finanšu nozarē, bet arī citās regulētās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē un valsts pārvaldē, – tas bija mērķis, kura dēļ tā tika radīta astoņus gadus iepriekš.

Norvēģijas grupas Signicat veiktā eID iegāde noslēdza veiksmīgu posmu privātajā sektorā un kļuva par izšķirošo katalizatoru sākotnējam mērķim. Šī investīciju atsavināšana deva līdzekļus un brīvību, kas bija nepieciešami, lai visas uzkrātās zināšanas ieguldītu tehnoloģiskās infrastruktūras izstrādē, kas kalpotu vienīgi pilsoņiem un demokrātijas stiprināšanai.

Pēc gadiem, kas veltīti digitālās identitātes tehnoloģijas radīšanai, attīstīšanai un mērogošanai privātajā sektorā, mēs bijām uzkrājuši zināšanas un līdzekļus, kas nepieciešami, lai noslēgtu sākotnējo loku: likt šo pašu tehnoloģisko spēku lietā pilsoņu un demokrātijas labā, kas vienmēr bija mūsu mērķis.

Šis posms noslēdzas arī ar šāda veida identitātes regulējuma globālu standartizāciju stingri regulētās nozarēs, piemēram, finanšu sektorā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē. Tas iezīmē pagrieziena punktu interneta laikmetā, jo juridiski nodrošina leģitimitāti internetā un drošas, privātas attiecības, tostarp iespēju īstenot savu suverenitāti demokrātijā.

Mēs atgriežamies pie mūža projekta – mēģinājuma mainīt mūsu kopdzīvi demokrātijā, nodrošinot drošu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Ar visu šajos gados uzkrāto pieredzi mēs izveidojam Fundación Civitana.

Fonds sāk savas digitālās identitātes tehnoloģijas analīzi un izstrādi ar vīziju radīt jaunu, attīstītākas digitālās identitātes paaudzi, ko pilsoņi varētu ikdienā izmantot drošiem darījumiem internetā. Vīzija ir, lai tā kļūtu par mūsdienu demokrātiju mugurkaulu, pirmo reizi vēsturē nodrošinot drošu, privātumu garantējošu un pilnībā uzticamu mehānismu jebkuram darījumam, īpaši pilsoņu līdzdalības sabiedriskajā dzīvē sistematizēšanai.